VIVAT CURLANDIA!
Bauska
Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas IX festivāls «Vivat Curlandia!» ar ārvalstu un pašmāju mākslinieku senās mūzikas koncertiem Bauskas pilī, Bauskas Sv. Gara baznīcā un Bauskas kultūras centrā izskanējis 13. un 14. jūlijā.
Festivāla rīkotāji un mākslinieki ik reizi rūpējas par to, lai koncerti sniegtu ne tikai muzikālu baudījumu, bet būtu arī izzinoši un izglītojoši. Turklāt – vairāki koncerti ir apmeklējami bez maksas. Viens no tiem –
bērniem veltītais izglītojošais pasākums ar stāstiem par senās mūzikas instrumentiem. Tas notika sveču gaismā, mākslinieces tērpušās īpašos rokoko kostīmos, ko darinājusi rundāliete Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova. Elīna mūziķēm arī palīdzēja ietērpties, jo «Rundāles pils laika kleitas uzģērbt nemaz nav ne viegli, ne ātri».
Apmeklētāji tika ievesti 300 gadu senā pagātnē, kad nebija elektrības un mūzika skanēja klusināti, bez īpašām skaņu pastiprinošām ierīcēm. Pasākums ritēja dialogā ar publiku, tā kā mūzikas instrumenti un mūzika skanēja no baroka laika, tika arī noskaidrots, ka šim laikmetam atbilstīga vistuvāk atrodas Rundāles pils, un mūziķes tad arī aicināja uz «balli Rundāles pilī». Katra māksliniece šī koncerta laikā mazos klausītājus un viņu vecākus, vecvecākus iepazīstināja ar savu baroka laika instrumentu.
Operas partitūra daļēji zaudēta. Lai atgūtu zaudēto vēsturi, radošā komanda, izmantojot mākslīgā intelekta rīku un balstoties uz saglabājušos komponista Marko Skaki un viņa laikabiedru daiļradi, centās atjaunot operu, kas 1644. gada 6. martā izskanēja Viļņas Valdnieku pilī.
Operu iestudēja un izrādīja baroka operteātris «Collegium Musicum Riga» diriģenta Māra Kupča vadībā, viņš arī mākslīgā intelekta veikumu rediģējis. M. Kupčs atzina, ka «mākslīgais intelekts vēl ir bērns, kam jāmācās, pēc gadiem diviem jau varēs gaidīt ko labāku». Arī tālab diriģents un viens no festivāla rīkotājiem Māris Kupčs ierosinājis baroka izrādē antīkajiem mitoloģiskajiem tēliem lietot mūsdienīgos viedtālruņus, lai ir skaidri redzama šī disonanse un lai publika nemeklē te autentisku baroku. «Sanāca mazliet «Disnejlenda»,» viņš atzina «Bauskas Dzīvei». Bet mūzika bija skaista, kaut arī modernāka, nekā barokā pienāktos, mūziķu un dziedātāju izpildījums izcils.
Visi festivāla astoņi koncerti un operas izrāde bija brīnišķīgs un neparasts muzikāls baudījums. Un, kā jau minēts iepriekš, šis pasākums sniedzis daudz izglītojošu atklājumu.
Koncertā Bauskas Svētā Gara baznīcā svētdien, kur tikko bija beidzies dievnama 430. jubilejas dievkalpojums un sarīkojums, soli bija klausītāju piepildīti. Trīs jaunieši, izcili mūziķi, sniedza koncertu «Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā», atskaņojot to komponistu darbus, kam dažāda saistība ar Prūsijas karaļa galmu. Frīdrihs Lielais pats bija mūziķis, spēlēja flautu un radīja sonātes un simfonijas, pastāstīja Aija Dimza. Kad publikai tika jautāts, vai kāds šo faktu iepriekš zinājis, atsaucās viens – vēsturnieks Raitis Ābelnieks. Gan Frīdriha Lielā galma komponistu, gan karaļa paša sacerētas melodijas atskaņoja Aija Dimza (traversflauta), Mihails Pranovičs (klavesīns) un Elfrīda Švalbe (baroka čells). Seno mūziku izpilda un ar to aizraujas daudz jaunu cilvēku. Kas šai mūzikai pievelk? Mihails Pranovičs, kurš līdz šim studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ievas Salietes klavesīna spēles klasē, bet tūlīt turpinās studijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā, «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka šī mūzika ir vienkārši skaista un «tik dabiska kā valoda». Senās mūzikas atskaņošana prasa daudz izpētes darba, un vienmēr atklājoties kas jauns. Kāds no skatītājiem bilda, ka daļai jauniešu tā varētu būt arī kā protesta forma pret to skaļumu, kas mums apkārt valda aizvien vairāk.
Īpašs bija talantīgā franču klavesīnista Nikolā Obēna koncerts «Variācijas mātei un bērnam». Mūziķis spēlēja Bauskas pils muzeja dubultvirdžinālu, ko gan viņš, gan daudzi citi mūziķi atzīst par izcilu. Koncerta laikā klausītāji tika iepazīstināti arī ar neparasto instrumentu, kuru dēvē par dubulto, jo tam ir divas taustiņu klaviatūras, kuras var lietot gan kopā, gan atsevišķi – lielākā «māte» un mazākā «bērns». N. Obēnu šim festivālam organizatori noskatījuši un uzrunājuši 2022. gadā Viļņā starptautiskajā konkursā «Lauxmin», kur viņš ieguva pirmo vietu.
Visus izcilos koncertus pat neiespējami aprakstīt, taču noteikti jāmin festivāla noslēgums – Nīderlandes vokālā ansambļa «Cappella Pratensis» uzstāšanās ar vēsturisko autentisko dziedājumu. Viņi izpildīja 15. – 16. gadsimta renesanses laikmeta frankoflāmu komponista Žoskēna Deprē motetes un psalmus. Īpašā rotējošā statīvā bija izlikti senie nošu pieraksti, kam mūziķi sekoja un kas uzieti gan Briseles Karaliskajā bibliotēkā, gan Vatikānā.
Dziedājums bija fascinējošs, un koncerta noslēgumā vīru grupa «Cappella Pratensis» tika sveikta ar stāvovācijām.
/Anita Rozentāle “Bauskas Dzīve“/
Nauris Veiss photo
13. – 14. JŪLIJS, 2024 I BAUSKA
Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, operas izrāde sveču apgaismojumā, izcilas ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau astoto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, izbaudot krāšņus senās mūzikas svētkus – IX Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu “Vivat Curlandia!”.
Pulcējot simtiem klausītāju, divu dienu laikā Bauskas pilī, Bauskas kultūras centrā un Bauskas Sv. Gara baznīcā izskanēs senās mūzikas koncerti, īpaši mazajiem klausītājiem veltīts bērnu rīts “Senie mūzikas instrumenti” un festivāla “Vivat Curlandia!” gaidītākais notikums – operas uzvedums vēsturiskajā sveču apgaismojumā. 2024. gada festivāls klausītājiem piedāvās izbaudīt pasaulē pirmo mākslīgā intelekta rekonstruēto baroka operu Andromeda pēc 17.gadsimta itāļu libreta.
Seko festivāla sociālo tīklu kontiem:
Jautājumi & Atbildes
Kādēļ par festivāla “Vivat Curlandia!” vietu tika izvēlēta Bauska?
„Vivat Curlandia!”ir 1990-to gadu senās mūzikas festivālu, viduslaiku un renesanses dienu īpašās gaisotnes Bauskā turpinājums un izaugsme, pēc kā senās mūzikas cienītāji izjūt nostaļģiju. Kurzemes hercogu Ketleru Zemgalē celtās pilis bija pirmās, kas Latvijas teritorijā reprezentēja ziemeļu renesanses laicīgās arhitektūras un profesionālās mākslas izpausmes, atnesa līdzi renesanses laikmeta Eiropas domāšanu, kultūru un mākslas dīgļus, kas, neapšaubāmi, ietekmēja kultūras procesu attīstību ne tikai Zemgalē. Savukārt mūsdienās Bauskas pils ir vienīgais renesanses un manierisma perioda laicīgās arhitektūras mantojums, ko 17. – 18. gs. kari nespēja iznīcināt pilnībā un kas materiāli pārstāv minēto periodu Latvijas kultūras vēsturē.
Ar ko unikāls Latvijas festivālu plašajā piedāvājumā ir festivāls “Vivat Curlandia!”?
Laika mašīnas sajūta apkopojumā ar acīm un ausīm baudāmu atmosfēru! 2016. gadā vēsturisko uzvedumu naksnīgajā Bauskas pils pagalmā zem klajas debess piedzīvoja Klaudio Monteverdi opera “Orfejs” (1607), turpretī 2017. gadā Bauskas kultūras centrā sākām jaunu tradīciju un Eiropā ārkārtīgi reti sastopamu iespēju – operas uzvedumu sveču gaismā. Līdz šim Latvijas senās mūzikas interpreti kopā ar viesmāksliniekiem ir uzveduši Džulio Kačīni “Eiridīke”, Klaudio Monteverdi “Tankrēda un Klorindas divkauja”, Džakomo Karissimi “Jefte”, Marko da Gaļjano “Dafne”, Antonio Sartorio “Orfejs”, Stefano Landi “Orfeja nāve”, Žana Batista Lullī “Acis et Galatée”, kas vēl ilgi saņēma sajūsmas pilnas atsauksmes par vēl nepieredzēti autentisku un tam laikam pietuvinātu operas uzvedumu vēsturiskajā sveču apgaismojumā. 2024. gada festivāla ietvaros tiks pirmatskaņota.. [opera tiks precizēta tuvāko mēnešu laikā]
Kuri mūziķi līdz šim ir uzstājušies festivālā “Vivat Curlandia!”?
Līdz šim festivāla “Vivat Curlandia!” koncertvietās ir uzstājušās un ar publikas sajūsmu uzņemtas senās mūzikas grupas – Quartetto Vanvitelli (Itālija), ApotropaïK (Francija), Ex Silentio (Grieķija), Ensemble [hase]Pfeyfferey (Vācija), Intemperata (Polija), Alla francesca (Francija), Alta Bellezza (Šveice), Duo Dolcemente (Vācija)Le Concert de l’Hostel Dieu (Francija), Eloqventia (Spānija), Le Voci delle Grazie (Nīderlande), Chiaroscuro (Lietuva), La Camerata Chromatica (Francija), Ensemble Caladrius (Vācija), Neymann Ensemble (Latvija, Austrija, Itālija), Fabella Ensemble (Latvija), Ensemble UNICORN (Austrija), Rumorum (Šveice) -, solisti Romina Basso, Alberto Mesirca, Mauro Pinciaroli, Gian Andrea Guerra (Itālija), Erik Bosgraaf (Nīderlande), Chloé de Guillebon (Francija), Zita Mikijanska (Vācija), Mantautas Krukauskas, Alina Rotaru, Vilimas Norkūnas (Lietuva), Maria Viksnina (Ukraina), Ūla Kinder (ASV) u.c., kā arī Latvijā vadošie senās mūzikas kolektīvi un solisti – baroka orķestris Collegium Musicum Riga, baroka koris Collegium Choro Musici Riga, Elīna Šimkus, Ieva Sumeja, Monta Martinsone, Ilze Grēvele-Skaraine (soprāni), Rūdis Cebulis (soprānists), Ansis Bētiņš (tenors), Rinalds Kandalincevs (baritons), Edgars Skarbulis, Sergejs Martinovs, Daniils Kuzmins (basi), Gertruda Jerjomenko (klavesīns) un daudzi citi.
Ko vērts zināt, ja ļoti gribu apmeklēt kādu no koncertiem, bet finansiāli nevaru atļauties?
Rūpējamies par visiem senās mūzikas faniem, lai ikviens, neatkarīgi no finansiālajām iespējām, var justies kā īstens mākslas gardēdis, tādēļ kā ik gadu, arī 2024. gada “Vivat Curlandia!” festivālā daļai no koncertiem būs ieeja BEZ MAKSAS. Kuriem tieši? Meklē 2024. gada festivāla programmas aprakstā (tiek publicēta pāris mēnešus pirms festivāla sākuma).