Ar Britu salām asociējas vieni no būtiskākajiem baroka mūzikas pagrieziena punktiem tās vēsturē. Sākot ar Henriju Pērselu, kurš jau dzīves laikā tika dēvēts par “Britu Orfeju” un tika uzskatīts par nozīmīgāko angļu komponistu, un, protams, līdz Georgam Frīdriham Hendelim, kurš tieši savā veiksmīgākajā radošajā periodā Londonā ieguva apbrīnu un slavu kā spožs operu komponists. Koncertā “Music for a while. Melodies from the British Isles” virpuļos mūzikas lappuses no raibās dzīves Anglijā. Šeit jūs atradīsiet slavenas angļu tautas dziesmas, kā arī saviļņojošas operu ārijas kamermūzikas versijās.

Šo koncertu darīs īpašāku arī kāds ārkārtīgi nozīmīgs notikums: vien nepilnu gadu – kopš 2022. gada novembra – Bauskas pils īpašumā ir nokļuvis izcils un pēc īpaša pasūtījuma darināts mūzikas instruments – dubultvirdžināls. Tas darināts pēc flāmu meistara Jana Rukera 1623. gadā radītā instrumenta parauga. Oriģināls glabājas Virtembergas federālās zemes muzejā Štutgartē. Autentisku instrumenta kopiju Bauskas pils muzejam izgatavojis pasaulslavenais meistars Kristians Fuks no Frankfurtes Vācijā. Festivāla “VIVAT CURLANDIA!” atklāšanas koncerts “Music for a while. Melodies from the British Isles” būs viena no pirmajām reizēm, kad šo unikālo mūzikas instrumentu būs iespējams dzirdēt plašākai publikai.

Senās mūzikas duets DUO DOLCEMENTE (Vācija):
Sophia Schambeck (blokflautas)
Alexander von Heißen (virdžināls)

16. gadsimta beigās un 17. gadsimta pirmajā pusē notika krāšņs poļu mūzikas uzplaukums, ko lielā mērā izraisīja nepieciešamība apmierināt divu “mūzikas karaļu” – Sigismunda III Vāsas (valdīšanas laiks: 1587-1632) un viņa pēcteča Vladislava IV Vāsas (valdīšanas laiks: 1632-1648) – vajadzības un prasības. Šajā periodā kultūras saites ar Itāliju, kas, pateicoties karalienei Bonai Sforcai, aizsākās jau dažas desmitgades iepriekš, kļuva daudz ciešākas. Sigismunda III pūles un dāsnums ļāva no Romas atvest vairāk nekā duci izcilu mūziķu, kuri kļuva par daļu no Karaliskās trupas. Koncertā “Alta Via. 17. gadsimta instrumentālā mūzika Polijā” skanēs tādu komponistu kā Adam Jarzębski, Stanisław Sylwester Szarzyński, Marcin Mielczewski u.c. skaņražu rakstītā mūzika poļu senās mūzikas ansambļa INTEMPERATA izpildījumā. 

Senās mūzikas ansamblis INTEMPERATA (Polija):
Michał Marcinkowski, Marcin Tarnawski (baroka vijole)
Ewa Witczak, Matthias Bergmann (viola da gamba)
Maria Wilgos, Klaudyna Żołnierek (teorba, baroka ģitāra)
Dorota Zimna (klavesīns, ērģeles)

Stāsts par Tristanu un Izoldi, kas nāk no ķeltu leģendas, viduslaikos guva lielu popularitāti. Ap 1170. gadu dzejnieki Beruls un Anglijas Tomass ir autori pirmajiem rakstītajiem stāsta avotiem. Šis mīts par iekāri un kaisli iedvesmoja daudzus mūziķus arī ilgi pirms Vāgnera slavenās operas. Pamatojoties uz anonīmu avotu no Vīnes manuskripta (XIII gadsimts) prozas “Tristans”, šī programma sniedz arī iespēju atklāt dažādus instrumentālus skaņdarbus no Londonas manuskripta un citus Senleša un Jākoba no Boloņas dārgakmeņus. Tā iegremdē mūs aizraujošā iedvesmas pasaulē un atklāj viduslaiku mūzikas bagātību un daudzveidību. Koncertu atskaņos ApotropaïK – viens no šobrīd Eiropā labākajiem jaunās paaudzes senās mūzikas ansambļiem, kas ir starptautiskās rezidenču programmas EEEMERGING+ dalībnieks un tieši festivāla “Vivat Curlandia!” laikā Latvijā īstenos radošo rezidenci, kuras kulminācijā notiks koncerts “Viduslaiku mūzika Tristanam un Izoldei”.

Viduslaiku mūzikas ansamblis APOTROPAÏK (Francija):
Clémence Niclas (balss un flauta)
Marie-Domitille Murez (gotiskā arfa)
Louise Bouedo-Mallet (fidele)
Clément Stagnol (viduslaiku lauta)

Par skanisko baudījumu rūpēsies vēsturisko mūzikas instrumentu un dziedātāju balsis, uzburot 17. gadsimta otrās puses teātra noskaņu. Pirmo reizi “Vivat Curlandia!” vēsturē tiks uzvesta tieši franču galmu kultūrai piederīga opera – Žana Batista Lullī opera “Acis et Galatee”, ko komponists rakstīja, lai īpaši godinātu Lielo Dofīnu jeb Francijas karaļa, saukta arī par Saules karali, Luija XIV dēlu. Šī savā laikā populārā opera-balets pirmo reizi tika izrādīta 1686. gadā un līdz pat 1762. gadam Parīzē bija daļa no operas repertuāra. Opera stāsta par mīlas trijstūri starp mirstīgo ganu Akīdu, nemirstīgo jūras nimfu Galateju un baismīgo ciklopu, gigantu Polifēmu, turpretī pats komponists Lullī bija sava laika slavenākais un nozīmīgākais skaņradis, bez kura devuma mūzikas un dejas pasaule būtu ieguvusi pavisam citus līkločus. 

Uzveduma radošā komanda:
Baroka operteātris “Collegium Musicum Riga”

Solisti: Ieva Sumeja, Rūdis Cebulis, Monta Martinsone, Arūnas Maliukas, Artis Muižnieks, Krišs Pozemkovskis, Karolina Parmas
Baroka koris Collegium Choro Musici Riga
Baroka orķestris Collegium Musicum Riga
Diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs

Režija un skatuves kustība: Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska
Kustību konsultante: Renna Shcherbakova
Scenogrāfs: Artūrs Arnis
Tērpu mākslinieces Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova (“Mazā muiža”)

[hanse]Pfeyfferey ir ansamblis, kas fokusējas uz 15. un 16. gadsimta mūziku. Viņi saka: “Mēs izmantojam vēstures zināšanas, lai piedāvātu mūsdienu publikai krāsainu polifono šansonu, motešu un deju mūzikas sajaukumu. Šī vakara programmu var saukt par 1561. gada playlist jeb “atskaņošanas sarakstu”. Daži skaņdarbi tajā laikā ir pavisam jauni un eksperimentāli, piemēram, Orlando di Laso darbi, bet citus komponējuši jau pazīstami un slaveni komponisti, piemēram, nelaiķis Žoskēns de Prē un Ludvigs Senfls. Vēl viena unikāla šī vakara programmas iezīme ir lielisks piemērs muzikālajai mobilitātei un saiknei starp Centrāleiropu un Austrumeiropu/Ziemeļeiropu. Klausītājiem piedāvāsim nesen rekonstruētu deju mūziku, ko 1555. gadā Vroclavā, Polijā, apkopojuši un izdevuši pilsētas mūziķi – brāļi Bartolomeji un Pauls Hess.”

Pievienojieties [hanse]Pfeyfferey 1561. gada svētku vakaram tumsas aizsegā zem naksnīgajām Bauskas pils debesīm, sajūtiet pagātnes gadsimtu atmosfēru, un, kas zina, kopā mēs varbūt piedzīvosim, kā varenās Bauskas pils spoki pievienojas mums šajos svētkos.

Renesanses mūzikas ansamblis ENSEMBLE [HANSE]PFEYFFEREY (Vācija):
Alexandra Mikheeva (renesanses trompete un trombons)
Laura Dümpelmann (šalmeja)
Lilli Pätzold (kornets)
Teresa Ortner (šalmeja, dulčiana)
Aljoša Šolak (tenora vijole)
Dávid Budai (basa vijole)

Senās mūzikas festivāls VIVAT CURLANDIA! aicina klausīties tradicionālo festivāla pasākumu – “Jauno talantu koncertu”, iepazīstoties ar jaunajiem senās mūzikas profesionāļiem un izzinot aizgājušo gadsimtu mūzikas bagātības un daudzveidību.

Koncertu atskaņo:
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studenti

Plašāku informāciju par katedru un iespējām Latvijā studēt seno mūziku lasiet šeit

Programma “Il Suonar d’Affetto” ir ceļojums agrīnā baroka periodā, ceļojums pa instrumentālo repertuāru caur cilvēka dvēseles visdziļākajām kaislībām. Atmosfēras, kas ir attālinātas laikā, taču pārsteidzoši aktuālas, un dažādas noskaņas, kas mijas, pastāvīgi balansējot starp sapni un vilšanos. Programmā ir iekļautas vienas no visaizraujošākajām 17. gs. mūzikas lappusēm, kuru autori ir Kastello, Falkonjēri, Kapsbergers un Fontana – neapšaubāmi tā laika instrumentālās mūzikas komponisti-varoņi.

Koncertu atskaņo:
Gian Andrea Guerra (baroka vijole, Itālija)
Mauro Pinciaroli (lauta, Itālija)

Skanēs čehu virtuoza un Taboras pilsētas galvas Jana Krumlovska mūzika, kas tapusi viņa īsajā uzturēšanās laikā Drēzdenes galmā. Ar dzīvesspara pilniem zemnieku mūzikas ritmiem priecēs Hofmusikdirektor jeb galma mūzikas vadītāja Desavā (Dessau) Frīdriha Vilhelma Rusta sonatīne “La Paisanne” (Zemnieku). Arī Johana Sebastiana Baha sonāte sol mažorā lieliski papildinās graciozi klusināto noskaņu, jo tapusi laikā, kad komponists kalpojis prinča Leopolda galmā. Sonāte oriģināli komponēta citam galmā iemīļotam instrumentam – violai da gamba, bet šajā koncertā tā piedzīvos gluži jaunu priekšnesumu – pārlikumu viola d’amorei. Tā autors ir ilggadējais Amerikas viola d’amore biedrības (Viola d’amore Society of America) prezidents Daniels Tomasons, un tas bija viņa pēdējais darbs pirms došanās mūžībā 2020. gadā. Notis Daniels Tomasons bija atsūtījis pa pastu šī koncerta viola d’amore solistei. Jāpiebilst, ka viola d’amore Baham bijis zināms instruments, viņa “Jāņa pasijā” ir ārija, kuru pavada veselas divas viola d’amore.

Viola d’amore visdrīzāk nav bijusi sveša arī Kurzemes hercogistē. Katrā ziņā, kā gluži nesen atklājies kādā ūtrupes dokumentā, droši zināms, ka noslēpumainais instruments – mīlestības vijole jeb viola d’amore – bijusi īpašumā pirmajam bagātajam uzņēmējam latvietim Jānim Šteinhaueram (1705–1777), kurš, cita starpā, apgādāja ar kokmateriāliem Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona rezidences celtniecību Rundālē (1736–1740), apiedams Rīgas rātes noteikumus, kas aizliedza dzimtļaužu pēcnācējiem nodarboties ar tirdzniecību, un kuram pieder vēl līdz galam nenovērtēti nopelni latviešu nacionālo interešu aizstāvībā.

Koncertu atskaņo:
Karlīna Īvāne (viola d’amore)
Gertruda Jerjomenko (klavesīns)

Neapoles instrumentālās mūzikas skola un tās saikne ar pārējo Eiropu astoņpadsmitajā gadsimtā – tas ir Quartetto Vanvitelli darbības pamatā. Pēc koncentrēšanās uz komponista Mikela Mašiti no Abruco, izcila skaņraža, kas pārstāv itāļu mūziku Francijā, daiļradi, kvartets tagad pievēršas komponistam-vijolniekam no Sardīnijas Džuzepei Agus, kurš guva panākumus Londonā un Parīzē 18. gadsimta otrajā pusē. Tāpat kā Mašiti, viņš studēja Neapolē, pēc tam dzīvoja Londonā no 1740. gadu beigām, nonākot tiešā saskarē ar nozīmīgākajiem 18. gadsimta angļu mūzikas varoņiem: Georgu Frīdrihu Hendeli, Tomasu Ārnu, Johanu Kristianu Bahu. Strādājot par vijolnieku Anglijas galvaspilsētas teātros un koncertzālēs, Agus izdeva dažādas instrumentālās kolekcijas un piedalījās kolektīvos darbos ar Hendeļa, Ārna un Hases mūziku. Lai gan viņa mākslinieciskums tika novērtēts Londonā, Agus 1770. gados pārcēlās uz Parīzi, kur publicēja skaņdarbus un pasniedza konservatorijā līdz pat savai nāvei 1798. gadā.

QUARTETTO VANVITELLI (Itālija):
Gian Andrea Guerra (baroka vijole)
Nicola Brovelli (baroka čells)
Mauro Pinciaroli (lauta)
Luigi Accardo (klavesīns un ērģeles)

NODERĪGAS ADRESES
Bauskas pils: Pilskalns, Bauska, LV-3901, Latvija;
Bauskas kultūras centrs: Kalna iela 18, Bauska, LV-3901, Latvija;
Bauskas Sv. Gara baznīca: Plūdoņa iela 13A, Bauska, LV-3901, Latvija.

Ir kādi jautājumi? Droši sazinies ar mums: info@earlymusic.lv vai +371 25714770.
Kā arī seko aktualitātēm un mūsu ikdienai sociālajos tīklos:

Informējam, ka pasākumu laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā u.tml.