Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls saņem prestižo
EFFE Label 2026–2027

Ar lepnumu paziņojam, ka Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls ir ieguvis EFFE Label 2026-2027 – Eiropas Festivālu asociācijas (European Festivals Association, EFA) un Eiropas Komisijas atzinību par māksliniecisko kvalitāti, sabiedrisko nozīmīgumu un starptautisku nozīmi.

EFFE (“Europe for Festivals, Festivals for Europe”) kvalitātes zīme tiek piešķirta tiem Eiropas festivāliem, kas izceļas ar radošumu, starptautisku sadarbību un ieguldījumu sabiedrības kultūras attīstībā. Šis apbalvojums apliecina festivāla ilggadējo darbu vēsturiskās mūzikas un dejas popularizēšanā, vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un laikmetīgā skatījuma veidošanā uz Eiropas kultūras saknēm.

Festivāls tagad ir daļa no EFFE kopienas – Eiropas mēroga tīkla, kas apvieno izcilus mākslas festivālus, veidojot dialogu un sadarbību starp dažādām kultūras organizācijām un māksliniekiem. Kā EFFE Label ieguvējs Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls būs īpaši izcelts www.festivalfinder.eu platformā un aicināts piedalīties EFA gada Mākslas festivālu samitā, kas notiks 2026. gada maijā Budvā, Melnkalnē.

Šī starptautiskā atzinība ir nozīmīgs solis festivāla attīstībā, stiprinot Rīgas pozīcijas Eiropas kultūras kartē un apliecinot Latvijas bagātīgo vēsturiskās mūzikas tradīciju vietu mūsdienu Eiropas kultūras telpā.

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2026 – Eiropas baroka dialogi

2026.gada Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls ar tēmu “Eiropas baroka dialogi” aicinās klausītājus iepazīt Itālijas, Vācijas un Ziemeļeiropas baroka mūzikas tradīcijas, izgaismojot Rīgas kultūras saiknes ar Eiropas nozīmīgākajiem mūzikas centriem. No septembra sākuma līdz rudens vidum festivāla koncerti izskanēs Rīgas vēsturiskajās baznīcās, koncertzālē Collegium Musicum Riga, Melngalvju namā, Mazajā Ģildē un citviet, piedāvājot daudzveidīgu un starptautiski piesātinātu programmu.

Festivāls pulcēs profesionālus mūziķus no Latvijas un viesmāksliniekus no Somijas, Polijas, Itālijas, Nīderlandes un Horvātijas, veidojot Eiropas mēroga māksliniecisku dialogu. Klausītājiem būs iespēja piedzīvot gan kamermūzikas koncertus, gan plašas formas darbus, kā arī muzikāli izglītojošas lekcijas un meistarklases.

Īpaša nozīme tiks pievērsta jauno mūziķu iesaistei, kas festivālu padara par nozīmīgu platformu zināšanu un pieredzes apmaiņai starp dažādu paaudžu māksliniekiem. Plānots, ka koncerti notiks ne vien pilsētas centrā, bet arī Rīgas apkaimēs – Bolderājā, Ķengaragā un Mežaparkā, veicinot kultūras pieejamību plašai sabiedrībai.

Ar savu starptautisko saturu un vēsturisko izpildījuma pieeju Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2026 turpinās nostiprināt Rīgas reputāciju kā Baltijas senās mūzikas galvaspilsētai, kur senais un mūsdienīgais satiekas iedvesmojošā dialogā.

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un dejas Festivāls 2025

6.septembris (sestdiena) – Festivāla atklāšanās koncerts “Četri pretendenti: Bahs, Tēlemanis, Graupners un Fašs – virtuosā vācu baroka mūzika”, baroka orķestris Collegium Musicum Riga un Ēriks Bosgrāfs (Nīderlande), RKTMC “Mazā Ģilde”. Ēriks Bosgrāfs kopš 2024. gada ir Baltijas valstu vienīgā profesionālā baroka orķestra Collegium Musicum Riga galvenais viesdiriģents. Orķestris kopā Bosgrāfu ne vien regulāri koncertē kopā Latvijā un Eiropā, bet arī ir 2022. gadā klajā laida kopīgo kompaktdisku, ieskaņojot Johana Sebastiana Baha mūziku.

13.septembris (sestdiena) – viens no Eiropas labākajiem jaunajiem senās mūzikas ansambļiem, starptautiskā rezidenču projekta S-eeemerging atlases laureāts – senās mūzikas ansamblis “Regence Sonore” (Polija), koncertzāle Collegium Musicum Riga. Rīgas Senās Mūzikas centrs jau vairāk kā 10 gadus ir vadošais parteris Eeemerging projektā, kas veicina Europas labāko jauno senās mūzikas ansambļu profesionālo attīstību starptautiskā mērogā. 2024.-2027. gada projekta viens no mērķiem ir veidot ilgtspējīgu attīstību visiem tajā iesaistītajiem dalībniekiem.

18.septembris (ceturtdiena) – Garīgās mūzikas koncerts Bolderājas ev.lut. baznīcā, koncertcikla “Mūzika saulrieta krāsās” programmā, Ansamblis “Kadiķītis” – ērģenliece Jana Zariņa, flautiste Aija Dimza. Jau piecus gadus Bolderājas ev.lut. baznīca rīko labdarības koncertu ciklu “Mūzikas saulrieta krāsās”, kas veicina zinedojumu vākšanas kampaņu dievnama atjaunošanai. Zīmīgi, ka 2025. gadā baznīca atzīmēs savu 150. jubileju.

19.septembris – Koncertlekcija “Mocarts ur sievietes viņa dzīvē (un mākslā)”, lektors Māris Kupčs, soprāns Monta Martinsone

20.septembris (sestdiena) – Neymann Ensemble koncertzāle Collegium Musicum Riga (Maija Kania, baroka vijole, Elīna Vidriķe (baroka fagots, blokflauta), Ernests Neimanenis (klavesīns), Mauro Pinciaroli (lauta)).

NEYMANN ENSAMBLE ir starptautisks senās mūzikas ansamblis, kurš jau vairāk kā 10 gadus koncertē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Austrijā. Ansamblis ir starptautisks – tā sastāvā muzicē senās mūzikas profesionāļi – Ernests Neimanis (klavesīns, Austrija), Elīna Vidriķe (baroka fagots, blokflauta), Maija Kania (baroka vijole) un Mauro Pinciaroli (teorba, Itālija). Ansambļa koncertprogrammas ir daudzveidīgas un aizraujošas klausītājiem – aptverot kādu konkrētu muzikālu periodu vai reģionu 17. vai 18. gadsimta Eiropā.

Koncertprogramma “Amorose ai rai del sole” klausītājus vedīs uz Veneto reģionu Itālijā, kuru labāk pazīstam kā Venēcijas valsti 18.gadsimtā. Tieši Veneto ir dzimtene daudziem vēl mūsdienās labi pazīstamiem baroka laika komponistiem, kā piemēram, Antonio Vivaldi vai Klaudio Monteverdi. Virtuozo ansambļa mūziķu izpildījumā izskanēs opusi no A.Vivaldi, T.Albinoni, Dž.Dž.Kapsbergera un B.Marčello opusiem.

Starptautiskā senās mūzikas asambļa “Neymann Ensemble” pirmsākumi ir meklējami 2014. gadā, kad trīs no ansambļa mūziķiem satikās Vīnes Mūzikas un mākslas privātajā universitātē, kur katrs no viņiem bija nonācis, lai iegūtu vai papildinātu zināšanas senajā mūzikā. Neymann Ensemble ir muzicējis gan mazākā, gan lielākā mūziķu sastāvā. Šobrīd ansamblī muzicē Maija Kania (vijole), Elīna Vidriķe (dulčiana, baroka fagots, blokflauta), Mauro Pičaroli /Mauro Piciaroli/ IT (lauta, teorba) un Ernests Neimanis / AT (klavesīns). Šāds instrumentu sastāvs ansamblī nav pārāk bieži izplatīts, tāpēc mūziķiem ir izaicinājums atrast, izveidot un pielāgot repertuāru tā, lai to varētu atskaņot publikai baudāmā galarezultātā. Šāda atskaņojuma prakse bija ļoti izplatīta 17. un 18. gadsimtā.

22.septembris (pirmdiena) – Koncerts “Stāsti (man) par mīlestību”, Mauro Pinciaroli (lauta, Itāija), Anete Viļuma (soprāns), koncertzāle Collegium Musicum Riga.

3.oktobris – Senās mūzikas koncerts “Itālijas valdzinājums”, Elīna Šimkus (soprāns), Māris Kupčs (klavesīns), koncertzālē Collegium Musicum Riga

5.oktobris (sestdiena) – Senās mūzikas ansamblis “The Revalers”

Festivāla noslēguma koncerts – 11.oktobris (sestdiena) – viens no Eiropas labākajiem jaunajiem senās mūzikas ansambļiem, starptautiskā rezidenču projekta S-eeemerging atlases laureāts – senās mūzikas ansamblis, vēsturisko pūšaminstrumentu sekstets “Coloquio 6” (Hāga, Nīderlande), koncertzāle Collegium Musicum Riga. Rīgas Senās Mūzikas centrs jau vairāk kā 10 gaude ir vadošais parteris Eeemerging projektā, kas veicina Europas labāko jauno senās mūzikas ansambļu profesionālo attīstību starptautiskā mērogā. 2024.-2027. gada projekta viens no mērķiem ir veidot ilgtspējīgu attīstību visiem tajā iesaistītajiem dalībniekiem.

Festivāla atklāšanas koncerts – “Četri pretendenti: Bahs, Tēlemanis, Graupners un Fašs”

Ar koncertu “Četri pretendenti: Bahs, Tēlemanis, Graupners un Fašs – virtuozā vācu baroka mūzika”, kas izskanēja 6. septembrī plkst. 19.00 RKTMC “Mazajā Ģildē”, tika atklāts Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2025. Koncertā uzstājās baroka orķestris Collegium Musicum Riga kopā ar izcilo holandiešu blokflautistu un diriģentu Ēriku Bosgrāfu, kurš kopš 2024. gada ir orķestra galvenais viesdiriģents.

Programma iepazīstina ar četriem komponistiem, kuri 1725. gadā pretendēja uz Toma kantora amatu Leipcigā – Johanu Sebastianu Bahu, Georgu Filipu Tēlemani, Kristofu Graupneru un Johanu Frīdrihu Fašu. Šis vēsturiskais brīdis, kas sākotnēji šķita kā kompromiss, izvēloties Bahu “jo labākais nebija iegūstams”, vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem lēmumiem Eiropas mūzikas vēsturē. Koncertā klausītāji varēja iepazīt katra pretendenta raksturīgo stilu – no Tēlemaņa teatrālā šarma līdz Graupnera tembrālajai krāšņumam un Faša harmoniskajai izsmalcinātībai.

Collegium Musicum Riga un Ēriks Bosgrāfs turpina veiksmīgo sadarbību, kas vainagojusies ne tikai ar regulārām uzstāšanām Latvijā un Eiropā, bet arī ar kopīgu Johana Sebastiana Baha mūzikas ierakstu, kas izdots 2022. gadā. Šī radošā partnerība apvieno vēsturisko autentiskumu ar spilgtu, mūsdienīgu interpretāciju, piedāvājot klausītājiem aizraujošu ceļojumu 18. gadsimta mūzikas pasaulē.

Solisti:
Ēriks Bosgrāfs (Nīderlande) – diriģents, blokflauta, šalmejs
Aija Dimza – traversflauta
Guna Jegorova – baroka alts
Olga Kudajeva – baroka vijole
Karls Rosmans (Vācija/Austrālija) – šalmejs
Piia Maunula (Somija) – baroka oboja

537034827_1057042379751003_7299510518993418983_n

2024

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2024 – ceļojums Eiropas mūzikas vēsturē

No 5. septembra līdz 12. oktobrim dažādās Rīgas kultūrvietās izskanēja Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2024, piedāvājot deviņu daudzveidīgu senās mūzikas notikumu programmu. Festivālā uzstājās Latvijas senās mūzikas profesionāļi, kā arī viesmākslinieki un ansambļi no Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Polijas un Lietuvas, apliecinot notikuma starptautisko raksturu un māksliniecisko daudzveidību.

Festivāls jau tradicionāli kļuvis par īpašu satikšanās vietu gan klausītājiem, gan māksliniekiem, kur ik gadu valda harmonijas, iedvesmas un atklājumu pilna atmosfēra. Katrs koncerts ļauj uz brīdi iejusties baroka laika galmu smalkumā un retoriskajā izteiksmībā, atklājot seno mūziku kā dzīvu, emocionālu un mūsdienīgu mākslas formu. Visi festivāla koncerti tika atskaņoti ar vēsturisko instrumentu oriģināliem vai autentiskām kopijām, saglabājot autentisku skanējumu un vēsturisko interpretāciju.

Starptautiski viesi un daudzveidīgas programmas

Festivālu atklāja franču ansamblis “La Capriola” ar programmu Cappella Marciana, kas veltīta Venēcijas Sv. Marka bazilikas muzikālajai dzīvei 16. un 17. gadsimtā. Savukārt poļu traversflautiste Marta Gawlas klausītājus iepriecināja ar reti atskaņotu koncertprogrammu – visām 12 Georga Frīdriha Tēlemaņa fantāzijām flautai solo.

Festivālā izskanēja arī franču ansambļa “The Banshies” brīvā improvizācijā un tautas mūzikas iedvesmotā programma, baroka orķestra Collegium Musicum Riga un soprāna Ievas Sumejas koncerts Querelle des Bouffons par franču un itāļu operas stilu cīņu, kā arī kamerkoncerts “Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā”, kurā piedalījās Aija Dimza (traversflauta), Elfrīda Švalbe (baroka čells) un Mihails Pranovičs (klavesīns).

Īpašu uzmanību izpelnījās Japānas/Nīderlandes mūziķes Tomoe Badiarovas koncerts, kas veltīts retajam instrumentam violoncello da spalla, kā arī Itālijas mākslinieču Giorgias Sorichetti un Lauras La Vecchia emocionālā programma Sospiro Amoroso par 17. gadsimta itāļu mūziku.

Noslēgumā Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā izskanēja Karla Heinriha Grauna un Gotharda Frīdriha Stendera oratorija “Jēzus nāve”, ko atskaņoja baroka orķestris Collegium Musicum Riga, kamerkoris “Austrums” un solisti Monta Martinsone, Anete Viļuma un Artis Muižnieks diriģenta Māra Kupča vadībā.

Festivāls starptautiskā tīkla ietvaros

Rīgas Senās mūzikas centrs jau desmit gadus ir viens no starptautiskā rezidenču projekta “Eeemerging+” partneriem, kas apvieno nozīmīgus Eiropas senās mūzikas centrus. No 2024. gada aizsākās projekta jaunā fāze – “Sustainable Eeemerging”, kas īpaši akcentē ilgtspējīgas domāšanas nozīmi mūzikā un radošajās industrijās.

Festivāla norise un starptautiskā sadarbība apliecina Rīgas nozīmi Eiropas vēsturiskās mūzikas kartē un veicina Latvijas mūziķu redzamību un profesionālo izaugsmi.

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2024 noslēdzās ar pateicību visiem māksliniekiem, klausītājiem un sadarbības partneriem par kopā radīto svētku sajūtu. Festivāla radošā komanda jau gatavojas nākamajām sezonām, saglabājot apņemšanos turpināt tradīciju, kas Rīgu padara par vienu no Eiropas vēsturiskās mūzikas centriem.

2023

Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2023 – astoņu spožu notikumu ceļojums

No 2023. gada 31. jūlija līdz 30. augustam Rīgā, dažādās kultūrvietās, izskanēja Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2023, piedāvājot astoņu daudzveidīgu senās mūzikas notikumu programmu. Festivālā muzicēja gan Latvijas senās mūzikas profesionāļi, gan viesmākslinieki un ansambļi no Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas u. c., tā apliecinot starptautisko dimensiju un muzikālās kvalitātes augsto līmeni.

Festivāls tradicionāli piedāvā klausītājiem unikālu iespēju iejusties baroka un renesanses mūzikas pasaulē – gan instrumentālā skanējumā, gan vokālajā interpretācijā – un apzināt, cik daudz vēl ir atklājams šķietami pazīstamajos skaņdarbos. Tā kā mākslinieki izmanto vēsturiskos instrumentus vai to kopijas, un dziedātāji pārvalda baroka laiku ornamentiku, festivāls izceļas ar autentisku, profesionālu pieeju un izglītojošo dimensiju.

Programmas akcenti un mākslinieki

Festivāla atklāšanas koncerts 31. jūlijā RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē tika veltīts tēmai „Sievietes mūzikā”, kur rezidenču projekta Eeemerging+ (EEEMERGING+) ansamblis PuraCorda (Nīderlande) prezentēja stīgu kvartetu skaņdarbus no 19.–20. gadsimta komponistēm.

Turpinājumā programmā iekļāvās:

Koncerts ar klavesīnisti Dāvidu Šēmeru Izraēlā, kurā skanēja J. S. Baha partitas.
Jauno talantu koncerts, kura skaņdarbi tika atskaņoti Latvijas mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studentu izpildījumā.
Koncerts „Grāfs Saint Germain un mūžīgās dzīvības eliksīrs” ar soprānu Montu Martinsone un baroka orķestri Collegium Musicum Riga.
Programma „Telemann in the Tavern. Baroks satiek folkmūziku II” ar EEEMERGING+ ansambli I Zefirelli (Vācija).
„Baroque Music Daydream” ar soprānu Karolīnu Parmu un ansambli La farfalleta curiosa (Lietuva/Latvija).
Koncerts „Itālijas valdzinājums” ar soprānu Elīnu Šimkus un klavesīnistu Māri Kupču, veltīts 17.–18. gadsimta itāļu mūzikai.
Noslēguma koncerts „Tales between the notes” ar ansambli Coloquio 6.

Festivāla nozīme un ietekme

Festivāls ne tikai sniedza augstas kvalitātes mākslinieciskus piedzīvojumus, bet arī veicināja Rīgu kā senās mūzikas vietu ar starptautisku atpazīstamību. Partnerība ar EEEMERGING+ projektu apliecināja mūsu uzsvaru uz profesionālo izaugsmi, starptautisku sadarbību un repertuāra paplašināšanu – tajā skaitā mazāk zināmu vai jaunu autoru darbus.

Ar šāda veida programmu Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāls 2023 atbilda savam uzdevumam: sniegt publikai gan baudījumu, gan izglītību, gan iespēju iegrimt vēsturiskās mūzikas pasaulē – kvalitatīvā un stilistiski tīrā izpildījumā.

Programma 2023

Programma 2022