RĪGAS VĒSTURISKĀS MŪZIKAS UN DEJAS FESTIVĀLS 2023

PAR FESTIVĀLU

8 spožu un daudzveidīgu senās mūzikas notikumu programma

31.07.2023. plkst. 19.00 – 20.30 | RKTMC “Mazā ģilde”, Rīga | FESTIVĀLA ATKĀŠANAS KONCERTS “Sievietes mūzikā”

Starptautiskā rezidenču projekta EEEMERGING+ ansamblis PuraCorda (Nīderlande) ir apkopojis 19. un 20. gadsimta skaņdarbus stīgu kvartetam no Čehijas, Francijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Starp dažādiem aizraujošiem opusiem jūs atradīsiet komponistes Agnes Tyrrell (1846-1883) stīgu kvartetu. Šis skaņdarbs tika publicēts pavisam nesen, un, kā saka ansambļa mūziķi: “2023. gada martā Senās mūzikas dienā mums bija iespēja to pasaulē plaši pirmatskaņot komponistes dzimtajā pilsētā Brno, Čehijā. Mūsu uzstāšanās Latvijā būs tikai otrā reize, kad publika var klausīties kvartetu pilnībā (divas tā daļas mēs prezentējām Itālijā 2023. gada maijā).” Koncertprogrammā “Sievietes mūzikā” dzirdēsies arī Germaine Tailleferre (1892-1983), Henriëtte Bosmans (1895-1952) un Elizabeth Maconchy (1907-1994) kvartetus spožu mūziķu izpildījumā.

Starptautiskā rezidenču projekta EEEMERGING+ (Emerging European Ensembles) projekta ietvaros ansamblis PuraCorda rezidēs jau no 27. jūlija, tieši Bauskā rezidences ietvaros izstrādājot koncertprogrammu “Sievietes mūzikā”, kas plašākai publikai tiks prezentēta 31. jūlija koncertā Mazajā ģildē.

Mūziķi:

Ansamblis PuraCorda (Nīderlande): Mayumi Sargent (vijole), Panagiotis Charalampidis (vijole), Eura Fortuny (alts), Antigoni Seferli (čells)
IEEJA KONCERTĀ BEZ MAKSAS
15.08.2023. plkst. 19.00 – 20.30 | COLLEGIUM MUSICUM RIGA koncertzāle | KONCERTS “J.S. Baha partitas”

Šķiet, reti kurš nezina ievērojamā baroka laika komponista Johana Sebastiāna Baha vārdu, kas nereti vienlaikus asociējas ar aizraujošām, harmoniskām melodijām, bet arī virtuozu sarežģītību. Šoreiz koncertzāle COLLEGIUM MUSICUM RIGA piedāvā īpašu tikšanos ar klavesīnistu David Shemer no Izraēlas, kura atskaņojumā dzirdēsim tieši J. S. Baha partitas klavesīnam solo.

Solists saka: “Šajā koncertā spēlēšu trīs J. S Baha partitas, kas ir par godu man nozīmīgam notikumam, jo nesen vācu izdevniecības “Querstand” paspārnē iznāca dubultais kompaktdisks ar visām sešām Baha partitām. Starp citu, zīmīgi, ka ap koncerta laiku apritēs tieši 50 gadi, kopš es kopā ar ģimeni izbraucu no Rīgas uz Izraēlu (tas notika 1973. gada 18. augustā). Man tas noteikti ir ļoti nozīmīgi – patiesi simboliski.”

Mūziķi:
David Shemer (klavesīns, Izraēla)

BIĻETES
17.08.2023. plkst. 20.00 – 21.00 | Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca | Jauno talantu koncerts
Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls aicina klausīties tradicionālo festivāla pasākumu – “Jauno talantu koncertu”, iepazīstoties ar jaunajiem senās mūzikas profesionāļiem un izzinot aizgājušo gadsimtu mūzikas bagātības un daudzveidību. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt tādus vēsturiskos mūzikas instrumentus kā baroka vijoli, klavesīnu, traversflautu, bet atskaņoti tiks dažādi 17. – 18. gadsimta komponistu opusi.
Mūziķi:
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studenti un domubiedri: Marianna Puriņa (baroka vijole), Aļina Krjukova (baroka vijole), Elza Heinsberga (traversflauta), Aija Dimza (traversflauta, pikolo traversflauta), Sofija Ogarkova (baroka čells), Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska (soprāns), Mihails Pranovičs (klavesīns). Olga Artamonova (klavesīns)
Programma:
Ž.M. Otetērs, A.L. Kuperēns, F. Kačīni, Dž. Tartīni, J.B. de Bomartjē, G.F. Tēlemanis, F. Frankērs, J. Kūnavs, H. Pērsels.
IEEJA KONCERTĀ BEZ MAKSAS
Plašāku informāciju par katedru un iespējām Latvijā studēt seno mūziku lasiet šeit
20.08.2023. plkst. 16.00 – 17.00 | COLLEGIUM MUSICUM RIGA koncertzāle | KONCERTS “Grāfs Saint Germain un mūžīgās dzīvības eliksīrs”
Grāfs Saint Germain (ap 1691 vai 1712–1784) bija Eiropas piedzīvojumu meklētājs, kuru interesēja zinātne, alķīmija un māksla. Viņš ieguva ievērojamu vietu Eiropas augstākajā sabiedrībā 18. gadsimta vidū. Hesenes-Kaseles princis Čārlzs uzskatīja viņu par “vienu no lielākajiem filozofiem, kas jebkad dzīvojis”. Saint Germain izmantoja dažādus vārdus un titulus, kas tajā laikā bija pieņemta prakse starp augstdzimušiem cilvēkiem un muižniekiem. Lai novērstu izmeklēšanu par viņa izcelsmi, viņš izteica tālejošus apgalvojumus, piemēram, ka viņš ir 500 gadus vecs, kā rezultātā Voltērs viņu sarkastiski nodēvēja par Brīnumcilvēku un “Cilvēku, kurš nemirst un kurš zina visu”. Gluži kā viņa personība, tā arī Saint Germain kā komponista devums pārsteidz. Koncertā tiks atskaņoti opusi no krājumiem “The Favourite Songs in the Opera call’d L’Inconstanza Delusa”, “Seven Solos for a Violin” u.c.
Mūziķi:
Monta Martinsone (soprāns)
Baroka orķestra Collegium Musicum Riga solisti
Diriģents Māris Kupčs
BIĻETES
23.08.2023. plkst. 19.00 – 20.30 | RKTMC “Mazā ģilde”, Rīga | KONCERTS “TELEMANN IN THE TAVERN. Baroks satiek folkmūziku II”
Senās mūzikas ansamblis I Zefirelli ķeras klāt izplūdušajai robežai starp baroka un tautas mūziku. Mūziķi saka: “Šoreiz mēs jūs aizvedīsim uz Hamburgu ap 1730. gadu, un darīsim to kopā ar pilsētas nozīmīgāko 18. gadsimta komponistu Georgu Filipu Tēlemani. Un, protams, Tēlemanis laiku pa laikam apmeklēja tavernas Hamburgā, tādēļ šajā programmā jūs atradīsiet ne tikai Tēlemaņa darbus, piemēram, sonātes un kantātes, bet arī tautasdziesmas no šī laika Hamburgas, dziesmas, kas viņam, iespējams, bija pazīstamas. Tēlemanim īpaši patika arī poļu tautas mūzika, kas atrada iedvesmu vairākos viņa darbos.”
Starptautiskā rezidenču projekta EEEMERGING+ (Emerging European Ensembles) projekta ietvaros ansamblis I Zefirelli Latvijā rezidēs jau no 18. augusta, Zvārtavas pilī rezidences ietvaros izstrādājot koncertprogrammu “TELEMANN IN THE TAVERN. Baroks satiek folkmūziku II”, kas plašākai publikai tiks prezentēta 23. augusta koncertā Mazajā ģildē.
Mūziķi:
Senās mūzikas ansamblis I Zefirelli (Vācija): Luise Catenhusen (blokflauta), María Carrasco Gil (baroka vijole), Jakob Kuchenbuch (baroka čells, viola da gamba), Tobias Tietze (lauta, baroka ģitāra), Jeroen Finke (perkusijas, baritons), Tilmann Albrecht (klavesīns)
IEEJA KONCERTĀ BEZ MAKSAS
27.08.2023. plkst. 16.00 – 17.00 | COLLEGIUM MUSICUM RIGA koncertzāle | KONCERTS “Baroque Music DayDream”
“Baroka mūzikas dienas sapnis” piedāvā koncertu, kurā pulcējas jauni talantīgi mūziķi no Viļņas un Rīgas, lai klausītājiem harmoniskā veidā izpildītu dziļi apcerīgu baroka mūzikas programmu. Līdztekus ikdienā samērā bieži dzirdamiem baroka mūzikas instrumentiem, ansamblis paplašinās skanējumu ar lietuviešu koncertkanteli, kas pazīstams kā baltu psaltērija jeb latviešu kokle. Programmu veido franču komponistu – Ž. B. Lulī, F. Kuperēna, A. Kamprā, J. Ph. Ramo, kā arī itāļu komponistu G. Kačīni, F. Kačīni, K. Monteverdi, B. Stroci, A. Kaldara, A. Korelli skaņdarbu izlase, iepazīstinot ar plašu un aizraujošu baroka mūzikas daudzveidību kā ceļojumu laikā uz 17. un 18. gadsimtu.
Mūziķi:
Karolina Parmas (soprāns, Lietuva)
Ansamblis La farfalletta curiosa
BIĻETES
26.08.2023. plkst. 18.00 – 20.30 | Latvijas Nacionālā opera  | Ž.B. LULLĪ operas “Acis et Galatee” (1686) UZVEDUMS

Augustā Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunā zāle kļūs par vietu, kur iespējams muzikāli aizceļot vairāk nekā 300 gadus senā pagātnē. Krāšņi rokoko laikmeta kostīmi, vēsturisko mūzikas instrumentu un dziedātāju balsis, baroka laika galma žesti un kustības, un dejas uzburs 17. gadsimta otrās puses teātra noskaņu.

Pirmo reizi Baroka operteātris “Collegium Musicum Riga” diriģenta Māra Kupča vadībā aicina izbaudīt tieši franču galma kultūrai piederīgu operu – Žana Batista Lullī operu “Acis et Galatee”, ko komponists rakstīja, lai īpaši godinātu Lielo Dofīnu jeb Francijas karaļa, saukta arī par Saules karali, Luija XIV dēlu. Žans Batists Lullī bija sava laika slavenākais un nozīmīgākais skaņradis, bez kura devuma mūzikas un dejas pasaule būtu ieguvusi pavisam citus līkločus. Šī savā laikā populārā opera-balets pirmo reizi tika izrādīta 1686. gadā un līdz pat 1762. gadam Parīzē bija daļa no operas repertuāra. Opera stāsta par mīlas trijstūri starp mirstīgo ganu Akīdu, nemirstīgo jūras nimfu Galateju un baismīgo ciklopu, gigantu Polifēmu, taču režisores Dārtas Noras Pauļukas-Sadlovskas vadībā aizraujošais mīlas stāsts stilizēti izdzīvos 18. gadsimta galminieku kaislību peripetijas.

UZVEDUMA RADOŠĀ KOMANDA
Baroka operteātris “Collegium Musicum Riga”
Solisti: Ieva Sumeja, Rūdis Cebulis, Monta Martinsone, Arūnas Maliukas, Artis Muižnieks, Krišs Pozemkovskis, Karolina Parmas
Baroka koris Collegium Choro Musici Riga
Baroka orķestris Collegium Musicum Riga
Diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs
Režija un skatuves kustība: Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska
Kustību konsultante: Renna Shcherbakova
Scenogrāfs: Artūrs Arnis
Tērpu mākslinieces Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova (“Mazā muiža”)

Operas izrāde 2 cēlienos ar pauzi

BIĻETES
30.08.2023. plkst. 19.00 – 20.30 | Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielā zāle | RISTORI operas “Arianna” (1736) KONCERTUZVEDUMS
Džovanni Alberto Ristori ir itāļu operkomponists, kurš lielāko daļu no dzīves pavadīja Drēzdenē, kur bija sapulcējušies tā laika Vācijas un Itālijas skaņu meistari, jo Drēzdene piederēja Saksijas un Polijas kronim un, atšķirībā no lielākās daļas Vācijas, bija katoliska. Ļoti spožā, mākslas un mūzikas norišu pilnā Drēzdenes dzīve ilgu laiku bija mūsdienu senās mūzikas pētniecības paēnā, jo liela daļa no šiem materiāliem pēc Otrā Pasaules kara bija Padomju Savienības rekvizēta un nebija pieejama plašam pētnieku un mūziķu lokam. Tāpēc arī izskaidrojama gan Ristori, gan mazākā mērā citu viņu kolēģu, īpaši Zelenkas nosacīti vēlā atklāšana, kas Ristori gadījumā vēl tikai pa īstam ir sagaidāma. Ristori savulaik arīdzan bija kā pirmais nozīmīgais itāļu operkomponists, kurš 18. gadsimta 30. gados guva atzinību Pēterburgā, Krievijas galmā, un par šo viņam bija jāpateicas bijušās Kurzemes hercoga atraitnes Annas Ivanovnas un viņas favorīta, faktiskā Krievijas pārvaldītāja Johana Ernsta Bīrona uzaicinājumam. Opera “Arianna“ ir viena no daudzajām viņa operām, kas rakstīta Drēzdenē un veltīta Saksijas un Polijas karaļnamam, un uzvesta pirmo reizi 1736. gadā.
KONCERTUZVEDUMA RADOŠĀ KOMANDA:

Solisti: Nora Kalniņa (soprāns), Rūdis Cebulis (soprāns), Simona Jocevičiūtė (soprāns, Lietuva), Olga Gomonova (soprāns, Lietuva), Vilius Tumalavičius (tenors, Lietuva), Arūnas Maliukas (bass, Lietuva)

Baroka orķestris Futuro (Latvija, Lietuva, Igaunija)
Tērpu mākslinieces: Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova (“Mazā muiža”)
Režija un skatuves kustība: Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska
Diriģents un mākslinieciskais vadītājs: Māris Kupčs

Uz Ristori operas “Arianna” koncertuzvedumu biļetes pieejamas TIKAI iepriekšpārdošanā.

BIĻETES
PAR FESTIVĀLU