Stories of Clorinda, Jephte and Ismène
Operas uzvedums
Vieni no skaistākajiem 17. gadsimta pirmās puses itāļu meistardarbiem – Monteverdi “Tankrēda un Klorindas divkauja” un Karissimi “Jefte” – reprezentē agrīnās formas operas žanru. Retorika un vēsturisko žestu valoda ir atslēgas vārdi šai brīnišķīgi harmoniskajai grieķu traģēdijas pasaulei, ko izrādē izdaiļos grieķu traģēdijas stila tērpu rekonstrukcijas. Turpretī stāsts par Dafņa un Ismenes mīlestību ir smalks 18. gadsimta Francijas galmu modes piemērs, kas tika īpaši veltīts slavenās Madam de Pompadour privātajam teātrim. Jau 1747. gadā, kad tika pabeigts darbs pie heroiskās pastorāles “Ismene” un tā tika pirmatskaņota Versaļas pilī, klausītāju vidū raisījās diskusijas par to, kurš no abiem komponistiem īsti ir darba autors. Prestižā Parīzes opernama muzikālās dzīves vadītāji Rebels un Frankērs jau laikabiedru vidū bijuši slaveni ar savas autorības apzinātu slēpšanu, radot noslēpumainības plīvuru, kas līdz šai dienai apvij arī heroisko pastorāli “Ismene”.
DAĻA I
Claudio Monteverdi (1567-1643). Operiskā aina Il Combattimento di Tancredi e Clorinda (1638);
Giacomo Carissimi (1605-1674). Oratorija Jephte (~1648)
DAĻA II
François Rebel (1701-1775) / François Francœur (1698-1787). Heroiskā pastorāle Ismène (1747)
Ilgums: 1h 30min
TANKRĒDA UN KLORINDAS DIVJKAUJA
Kamēr krustnešu karaspēks varonīgi aizstāv Jeruzalemes valstību, bruņinieks iemīlas saraceniešu princesē. Vēl muļķīgāk ir iemīlēties sievietē, kura ir ģērbusies bruņās un drosmīgi cīnās ar krustnešiem, atrodoties kaujas pirmajās rindās starp labākajiem karotājiem. Tankrēda mīlestība pret Klorindu viņam neļauj pieņemt izaicinājumu uz dueli. Liktenīga sastapšanās tumsā, kad Tankrēds neatpazīst Klorindu, noved pie ilgstošas cīņas, kas Klorindai kļūst nāvējoša. Tankrēds cīnoties iedur savu zobenu Klorindas krūtīs. Tikai pēc notikušā Tankrēds saprot, ka ir izdarījis neatgriezenisku kļūdu, un viņu mīlestībai nebūs lemts piepildīties. Klorinda mirst.
JEFTE
Izraēliešiem ir jānovērš amoniešu liktenīgais uzbrukums. Vadīt kauju pret amoniešiem tiek dots drosmīgajam kareivim Jeftem. Viņš ir apsolījis dievam: “Ja Tu palīdzēsi uzvarēt kauju pret amoniešiem, upurēšu tev pirmo, kas izies no manas mājas un gaida manu atgriešanos”. Dievs uzklausa Jefti un palīdz uzvarēt kaujā. Kad Jefte atgriežas mājās, viņa priekšā iznāk viņa meita – viņa vienīgais bērns. Viņa dejo un spēlē tamburīnu. Bet ko darīs Jefte? Viņš atceras savu solījumu, ko devis Dievam un iekliedzas: “Ak nē, mana meita! Esmu devis solījumu dievam. Man jātur dotais vārds.” Bet Jeftes meita atbild: “Tēvs, ja esi devis solījumu dievam, tev solījums jāpilda. Tikai ļauj vēl pavadīt divus mēnešus kalnos kopā ar draudzenēm, un es paklausīšu savam liktenim.”
ISMENE
Ak, šis Dafnis, kura sirds ir mīlas pilna uz daiļo Ismeni. Gan ziedi pļavā, gan kalnu strauti, gan gaiss, ko elpot, ir pilni ar viņa mīlestību. Arī labā draudzene Hloja jūt mīlestības liesmas, kas dzirkstī Dafņa un Ismenes sirdīs. Bet, ko teiks Orākuls? Vai dievi ļaus abiem baudīt mīlas priekus? Varbūt Dafņa stāsts par ganu Lisī un daiļo nimfu Zēlīfu, kuri mīl viens otru, liks Ismenes sirdij pukstēt straujāk un raisīs maģiju starp abiem, vai arī tie paliks kā skaisti tēli uzburtā pasakā? Tomēr abu jūtas ir tik īstas, ka Orākuls tiem nepretojas un ļauj sajust skaistāko no baudām- mīlestību.
Galerija
