FESTIVĀLA PROGRAMMA 2022
VII Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls
“VIVAT CURLANDIA!”
2022. gada 9. un 10. jūlijs | BAUSKA
11 spilgti senās mūzikas un mākslas notikumi 2 dienu laikā
9. jūlijs 12.00 – 13.00 | Bauskas kultūras centrs
BĒRNU KONCERTS
SENIE MŪZIKAS INSTRUMENTI
Marianna Puriņa (baroka vijole)
Laura Šarova (baroka vijole un alts)
Maria Viksnina (torbāns, Ukraina)
Māris Kupčs (klavesīns)
Baroka deju grupa horeogrāfes Gunas Ezermales vadībā
9. jūlijs 13.30 – 14.00 | Bauskas pils pagalms
FESTIVĀLA “VIVAT CURLANDIA!” ATKLĀŠANAS CEREMONIJA
9. jūlijs 14.00 – 15.10 | Bauskas pils
FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTS
IN THE FALL OF THE MIDDLE AGES
Pirmo reizi Latvijā uzstāsies un Senās mūzikas festivālu “Vivat Curlandia!” atklās izcilais viduslaiku mūzikas ansamblis EX SILENTIO no Grieķijas. Programmā “In the fall of the Middle Ages: French tradition and Mediterranean courts” (Viduslaiku noriets: franču tradīcijas un Vidusjūras galmi) ansamblis koncentrējas uz bagātīgo laicīgās franču mūzikas repertuāru laikā starp Ars Nova un uzplaukstošo franku-flāmu skolas stilu, veidojot tiltu starp 14. un 15. gadsimta mūziku. Tādu meistarīgu skaņražu kā komponistu Guillaume Machaut un Guillaume Du Fay polifonie un homofonie skaņdarbi koncerta programmā apvienosies ar unikāliem darbiem no vēlīno viduslaiku Kipras kodeksa (Ms Torino J.II.9) un Lusignan galma Nikosijā. Turklāt agrīno franču-oksitāņu tradīciju, kas sastopama 13. gadsimtā Saloniku karalistē, pārstāvēs diženais trubadūrs Raimbaut de Vaqueiras, viņa krusta kara dziesma, kā arī citi skaņdarbi.
EX SILENTIO (Grieķija):
Irene Bilini (balss un fidele)
Dimitris Kountouras (blokflauta, traversflauta, ansambļa vadītājs)
Elektra Miliadou (fidele)
Flora Papadopoulos (viduslaiku arfa)
9. jūlijs 16.00 – 17.10 | Bauskas pils tornis
KONCERTS
COME AGAIN SWEET LOVE
Domājot par šī koncerta programmu, spožais soprāns Elīna Šimkus saka: “Vēlējos klausītājiem atklāt seno angļu dziesmu pasauli ar 16. gadsimtam raksturīgo saldsērīgo skatījumu uz mīlestību – caur mūzikas un liroepikas prizmu. Solo dziedājumus programmā vieno ne tikai komponistu – laikabiedru – Džona Daulenda un Tomasa Kempiona daiļrade, bet arī mīlestība vārdos, skaņās un noskaņā. Kempions šajā programmā atklājas arī kā dzejnieks, kura teksti izmantoti 1607. gadā komponētajā „Maskā” (Masque), atklājot 4 komponistu muzikālo redzējumu un slavinot mīlestības svētkus – Lorda Haijesa (Lord Hayes) laulību dienu. “Come again, sweet love doth now invite”, iespējams, ir zināmākā Džona Daulenda dziesma, kas vislabāk raksturo šī koncerta vienojošo emocionālo noskaņu – mīlestību. Laimīgu un piepildītu, nelaimīgu un zaudētu. Tādu, kas paceļ augstu spārnos un iedvesmo, un tādu, kas pazudina, liekot degt sirdīm elles mokās.”
Koncerta mūziķi:
Elīna Šimkus (soprāns)
Kristīne Stumbure (renesanses traversflauta)
Mauro Pinciaroli (lauta, Itālija)
9. jūlijs 18.00 – 19.10 | Bauskas pils
KONCERTS
AMORA BULTA
Jau gadu tūkstošiem dziesminieki un dzejnieki apdzied Amora pastrādātās delverības.
Jo, lūk, šis mazais mīlas dievs pārvērš ļaudis līdz nepazīšanai. Viņš atvelk loku, notēmē un raida savu burvju bultu nevainīgajam tieši sirdī. Kam trāpījusi Amora bulta, tas dzied pilnā balsī un dejo ielas vidū. Viņš grib tikai vienu – DZĪVOT ar pilnu krūti! Tāpēc arī vislielākie varoņdarbi tiek izdarīti mīlas ietekmē, un arī lielākās muļķības pastrādātas mīlas ietekmē. Jo tas jau ir Amora nodoms – sajaukt cilvēku prātus un apvienot to sirdis.
Mijoties mūzikai un dzejai, izdzīvosim mīlnieku kaislības. Koncertā lasīsim Dantes, Petrarkas un Šekspīra mīlas dzejas. Skanēs Viljama Bērda, Jāna Pēterszona Svēlinka, Pītera Filipsa un citu renesanses komponistu klavesīna darbi.
“Top ūdens karsts, – ir mīlai tāda vara,
Bet ūdens mīlu vēsu nepadara.”
Koncertu atskaņo:
Sigita Pļaviņa (dzeja)
Ivo Martinsons (dzeja)
Gertruda Jerjomenko (klavesīns)
9. jūlijs 19.30 – 22.00 | Bauskas kultūras centrs
OPERUZVEDUMS SVEČU GAISMĀ
STEFANO LANDI OPERA LA MORTE D’ORFEO (1619)
9. jūlija vakarā Bauskas kultūras centrs kļūs par vietu, kur iespējams aizceļot vairāk nekā 400 gadus senā pagātnē. Atveros zāles durvis, klausītāju maņas kļūs jutīgākas, jo tumsas pārņemto zāli izrotās tikai un vienīgi sveču apgaismojums. Tas grieķu traģēdijas laika kostīmiem ļaus iegūt tikai sveču gaismai raksturīgās siltās krāsas, radot ēnu spēles. Turkāt par skanisko baudījumu rūpēsies vēsturisko mūzikas instrumentu un dziedātāju balsis, uzburot 17. gadsimta pirmās puses teātra noskaņu.
Operuzvedums 2 cēlienos ar pauzi
Itāļu komponista Stefano Landi opera jeb pastorālā traģikomēdija “Orfeja nāve” (La morte d’Orfeo) pirmo reizi tika atskaņota Romā 1619. gadā kā veltījums pāvesta Pāvila V radiniekam Alesandro Mateijam. Librets, kura autors, iespējams, ir pats komponists, daļēji ir iedvesmots no Andželo Policiāno 1484. gada grāmatas “La favola d’Orfeo”. Atšķirībā no Klaudio Monteverdi operas “Orfejs” un senākajām Florences operām par šo pašu tēmu (Peri un Kačīni “Eiridīke”), Landi opera satur spilgtas komiskās epizodes un personāžus un ir gluži kā sīkvels stāstam par Orfeju.
Pēc tam, kad Orfejs nav spējis izglābt savu sievu Eiridīki no pazemes valstības, viņš atsakās no vīna un sieviešu mīlestības. Tas aizskar vīna dievu Bakhu, tādēļ viņš mudina savas sekotājas Menādes nogalināt Orfeju. Saniknotās Menādes viņu saplosa. Dievi vēlas, lai mirušais Orfejs viņiem pievienotos Olimpa kalnā, bet Orfejs tomēr vēlas atkal būt kopā ar Eiridīki Hades pazemes un ēnu valstībā. Tikai pēc tam, kad dievs Merkurs Orfejam parāda, ka, dzērusi ūdeni no aizmirstības upes Letes, Eiridīke vairs neatceras savu vīru, Orfejs piekrīt uzkāpt Olimpa kalnā.
Uzveduma mūziķi un radošā komanda:
Neatkarīgais baroka operteātris COLLEGIUM MUSICUM RIGA
Solisti: Monta Martinsone (soprāns), Rūta Vosyliūtė (soprāns, Lietuva), Ieva Sumeja (soprāns), Nora Kalniņa (soprāns), Anete Viļuma (soprāns), Simona Jocevičiūtė (soprāns,Lietuva), mecosoprāns Emma Alessi Innocenti (Itālija), tenors Ignas Ščesnulevičius (Lietuva), Krišs Pozemkovskis (bass), Daniils Kuzmins (bass), Arūnas Maliukas (Lietuva)
Baroka orķestris Collegium Musicum Riga, baroka koris Collegium Choro Musici Riga, vēsturisko žestu speciāliste Katerina Antonenko (Apvienotā Karaliste), kostīmu māksliniece Jeļena Forste, scenogrāfs Artūrs Arnis, uzveduma diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs.
9. jūlijs 23.00 – 00.10 | Bauskas pils pagalms
KONCERTS
A CHROMATIC JOURNEY
Senās mūzikas festivāla “Vivat Curlandia!” īpašo noskaņu koncerts – nakts koncerts sveču gaismā “A chromatic journey”, ko senās mūzikas ansamblis La Camerata Chromatica (Francija) izpildīs Bauskas pils pagalmā zem nakstīgajām vasaras debesīm, aicina izbaudīt muzikālu ceļojumu cauri nezināmam un elpu aizraujošam vokālajam repertuāram, 16. un 17. gadsimta hromatiskajai mūzikai.
No tās pirmsākumiem grieķu senatnē līdz svelmainam apogejam baroka periodā un cauri itāļu renesanses neprātīgajiem eksperimentiem, programma “A chromatic journey” piedāvā šī repertuāra simboliskākos skaņdarbus, izceļot tā galvenos aspektus: intensīvas kaislības, izsmalcinātu dzeju un ekstrēmus muzikālos eksperimentus, kuru mērķis ir pilnībā izteikt literāro tekstu emocijas. Koncertā izskanēs Michelangelo Rossi, Carlo Gesualdo, Nicola Vicentino u.c. skaņražu darbi, kuri komponēti vairāk nekā 400 gadus senā pagātnē.
LA CAMERATA CHROMATICA (Francija):
Benjamin Delale (ērģeles, ansambļa vadītājs)
Gabrielle Varbetian (soprāns)
Nicolas Kuntzelmann (kontrtenors)
Bérénice Brejon de Lavergnée (blokflauta)
Victoire Fellonneau (blokflauta)
Pauline Chiama (viola da gamba)
Koncerts notiek sadarbībā ar starptautisko rezidenču projektu EEEMERGING+ (Emerging European Ensembles; www.eeemerging.eu)
10. jūlijs 11.30 – 13.30 | Bauskas Sv. Gara baznīca
KONCERTS
JAUNO TALANTU KONCERTS
Senās mūzikas festivāls VIVAT CURLANDIA! aicina klausīties tradicionālo festivāla pasākumu – “Jauno talantu koncertu”, iepazīstoties ar jaunajiem senās mūzikas profesionāļiem un izzinot aizgājušo gadsimtu mūzikas bagātības un daudzveidību.
Koncertu atskaņo:
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studenti
Koncertmeistare: Veronika Rinkule (klavesīns)
Plašāku informāciju par katedru un iespējām Latvijā studēt seno mūziku lasiet šeit
10. jūlijs 13.00 – 14.10 | Bauskas pils
KONCERTS
LEGENDS OF THE OLD DAYS
Koncerta mūziķe saka: “Torbāns ir ilgi aizmirsts un beidzot atdzimis mūzikas instruments, kas priecēja Austrijas, Polijas, Ukrainas karaļu un muižnieku ausis un kura liktenis savijās ar daudziem noslēpumiem. Tas ir kā biežāk pazīstamā senās mūzikas instrumenta – lautas -Austrumeiropas radinieks, kuru Padomju Savienība tik ļoti gribēja izdzēst no cilvēku atmiņas. Kas spēlēja šo instrumentu? Un, vai tas ir iespējams, ka tas šeit jau ir skanējis agrāk, varbūt pirms 200 gadiem? To piedāvāju uzzināt koncertā “Legends of the old days”.” Koncerta programmā izskanēs Džona Daulenda, Turloga O’Karolana, Klaudio Monteverdi u.c. komponistu mūzika.
Koncertu atskaņo:
Maria Viksnina (torbāns, Ukraina) – šobrīd vienīgā klasiskā torbāna spēlētāja pasaulē.
10. jūlijs 15.00 – 16.10 | Bauskas pils
KONCERTS
AMOUR FRAGILE
Mīlestības tēma cauri laikiem ir bijusi viena no galvenajām trauslās cilvēka iekšējās pasaules atspoguļotājām, vadmotīvs un iedvesmas avots. Koncertā “Amour fragile” mūziķes piedāvā klausīties tieši franču galmu kultūrai un 17. gadsimtam raksturīgo saldi sentimentālo mīlestības atainojumu. Koncertprogramma ir veidota īpaši VII Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālam “Vivat Curlandia!”, iepazīstinot ne tikvien ar Francijai piederīgu komponistu daiļradi, bet arī komponista Johana Fišera skaņdarbiem, kas demonstrē Versaļas galma un aristokrātiskā franču stila ietekmes strāvojumu 17. gadsimta Latvijas teritorijā.
Koncertu atskaņo:
Ieva Sumeja (soprāns)
Laura Šarova (baroka vijole)
Chloé de Guillebon (klavesīns, Francija)
10. jūlijs 17.00 – 18.10 | Bauskas pils
KONCERTS
MUSIC IN THE TIMES OF CHANGE
Tā kā jau no pasaules sākuma cilvēkus vadījušas dažādas likteņa nejaušības un tā tas būs līdz pat pasaules galam, tad lai ikviens no jums pastāsta savu noveli par tādu cilvēku, kas, visas cerības uz glābiņu zaudējis, galu galā tomēr laimīgi izkļuvis no dažādām likstām. (Džovanni Bokačo „Dekamerons”)
“Pašlaik mēs dzīvojam milzīgu pārmaiņu un nenoteiktības laikā. Kā cilvēce, kas dzīvo informācijas laikmetā, mēs, pasaules pilsoņi, varam sajust visā pasaulē notiekošo notikumu atskaņas, kas mūs ietekmē daudzos negaidītos veidos. Šādos laikos mēs pievēršamies mākslai kā vienīgajam mierinājumam. Mūzika, iespējams, ir bijis mūsu labākais pretošanās un izdzīvošanas instruments, spilgts cerību stars lielajā tumsā… Mēs vēlamies jums piedāvāt skaņdarbu izlasi, kas atspoguļo šīs grandiozās pārmaiņas, izmantojot radošo izpausmi, stāstus par izdzīvošanu, mīlestību, cerību un vēl vairāk,” saka koncerta mūziķi Vilimas Norkūnas un Ūla Kinder.
Koncerts “Music in the Times of Change” iepazīstina ar agrīnā baroka mūziku, un tas tiks atklāts ar 14. gadsimta komponista Lorenco no Florences skaņdarbu “Non So Qual Io Mi Voglia”, kas ir īstens “Ars Nova” dārgakmens no Trecento perioda. Balstoties uz citātu no Bokačo “Dekamerona”, dziedātājs-stāstnieks mums uzdod jautājumu: “Es nezinu, kuru es gribu – vai nu dzīvot vai mirt, […] Redzot, ka mani atstāj tu”. Divi izcili komponisti, vieni no agrīnās sonātes žanra celmlaužiem bija Džovanni Batista Fontana (miris Padujā 1630. gadā mēra laikā) un Marko Učelīni, kurš sonāti attīstīja tālāk, papildinot ar virpuļojošiem ornamentiem un negaidītām harmonijām. Koncerta beigas runā par mūžību un cerību, to noslēdzot ar muzikālām lūgšanām. Johana Šmelcera 3. sonātes tēma ir saistīta ar agrīno korāli “Wer nur den lieben Gott läßt walten” un šīs programmas pēdējo skaņdarbu – Johana Sebastiāna Baha “Herzlich tut mich verlangen”. Programmā izskanēs arī Johana Jākoba Frobergera, Johana Šopa u.c. agrīnā baroka laika komponistu skaņdarbi.
Koncertu atskaņo:
Ūla Kinder (baroka vijole, Lietuva, ASV)
Vilimas Norkūnas (klavesīns, Lietuva)
10. jūlijs 19.00 – 20.10 | Bauskas pils
FESTIVĀLA NOSLĒGUMA KONCERTS
L’ACCADEMIA DEGLI ERRANTI
Pēc reliģijas globālas sašķelšanās 16. gadsimta Eiropas māksla un mūzika piedzīvoja atdzimšanu un uzplaukumu. Līdz ar mūzikas izdošanas parādīšanos radās un iesakņojās jauns žanrs – Parīzes šansons, zilbiska dziesma vairākās balsīs. Turpretī gadsimta otrajā pusē no tās radās pilnīgi jauna instrumentāla forma “canzone da sonare”, kas mūsdienās tiek uzskatīta par tādu instrumentālo žanru kā svīta un sonāte priekšteci, kas vēlāk, baroka laikmetā strauji attīstījās.
Brešas komponists Biagio Marini, atgriezies no Venēcijas, kur viņš bija vijolnieks un Sv. Marka katedrāles kapelmeistars, no 1619. līdz 1621. gadam ieņēma akadēmijas “Accademia degli Erranti” muzikālā vadītāja posteni un no tikšanās ar komponistiem Claudio Monteverdi, Salomone Rossi un Dario Castello atnesa sev līdzi jaunu pieredzes bagātību. Akadēmijas mītne atradās teātrī Teatro Grande, ko 1643. gadā tai piešķīra Venēcijas Republika. Šeit akadēmijas intelektuāļu grupa – Ottavio Rossi, Pietro Paolo Ormanico, Carlo Francesco Pollarolo, Bartolomeo Dotti, Francesco Corbetta u.c. – nodarbojās ar literatūras studijām, bruņniecību, zobenu cīņām un mūziku, kas būtiski ietekmēja turpmāko kultūras un mūzikas attīstību krāšņajā baroka laikmetā.
Koncertā “L’accademia degli Erranti” izskanēs ievērojamu 16. un 17. gadsimta itāļu komponistu mūzika itāļu senās mūzikas kvarteta QUARTETTO VANVITELLI izpildījumā.
Programmā: Biagio Marini, Girolamo Frescobaldi, Dario Castello, Giovanni Battista Fontana, G. Picchi, Antonio Bertali, Isabella Leonarda, Alessandro Stradella, Arcangelo Corelli un Michele Mascitti.
QUARTETTO VANVITELLI (Itālija):
Gian Andrea Guerra (baroka vijole)
Nicola Brovelli (baroka čells)
Mauro Pinciaroli (lauta)
Luigi Accardo (klavesīns un ērģeles)
NODERĪGAS ADRESES
Bauskas pils: Pilskalns, Bauska, LV-3901, Latvija;
Bauskas kultūras centrs: Kalna iela 18, Bauska, LV-3901, Latvija;
Bauskas Sv. Gara baznīca: Plūdoņa iela 13A, Bauska, LV-3901, Latvija.
Ir kādi jautājumi? Droši sazinies ar mums: info@earlymusic.lv vai +371 25714770.
Kā arī seko aktualitātēm un mūsu ikdienai sociālajos tīklos:
Informējam, ka pasākumu laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā u.tml.