Piedāvājot deviņu daudzveidīgu senās mūzikas notikumu programmu, dažādās Rīgas kultūrvietās no 5. septembra līdz 12. oktobrim izskanēs Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 2024, ko atskaņos Latvijas senās mūzikas profesionāļi, kā arī ārzemju solisti un ansambļi no Nīderlandes, Lietuvas, Francijas un Itālijas.

Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls ir īpaši gaidīts notikums, kurā gan skatītāji un klausītāji, gan paši mūziķi un mākslinieki ar prieku atgriežas, lai atgūtu harmoniju, smeltos enerģiju, kaut uz brīdi iejustos augsti izglītoto un smalkjūtīgo baroka laika galminieku ādā, un, kas īpaši būtiski – secinātu, cik pārsteidzoši daudz mēs vēl varam atklāt un paskatīties uz šķietami zināmām lietām ar svaigu un vēsturiski informētu skatījumu. Visi festivāla koncerti un operu izrādes tiek atskaņotas tikai un vienīgi ar vēsturisko mūzikas instrumentu oriģināliem vai to kopijām, dziedātāju balsis pārvalda baroka laika ornamentus un retoriskos smalkumus, pilnībā aizslaukot māņu mītus par seno mūziku kā kaut ko vecmodīgu.

FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTS

6.septembris plkst. 19:00 Koncertzālē Collegium Musicum Riga, 

Atskaņo: Senās mūzikas ansamblis “La Capriola” /Francija/

Biļešu cenas: 10eur, skolēniem, studentiem un pensionāriem 20% atlaides, bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas

https://www.bilesuparadize.lv/en/event/142577

Jau 10 gadus Rīgas Senās mūzikas centrs ir viens no galvenajiem starptautiskā rezidenču projekta Eeemerging partneris. Sadarbojoties nozīmīgiem Eiropas senās mūzikas centriem, perspektīvākie un labākie Eiropas jaunie senās mūzikas ansambļi tiek pie profesionālajai attīstībai nozīmīga atbalsta. No 2024. gada ir aizsācies jau trešais ilgtermiņa projekts “Sustainable Eeemerging”, kas arvien vairāk akcentē ilgspējīgas domāšanas nozīmību arī mūzikā un ar to saistītajās industrijās.

Senās mūzikas ansamblis “La Capriola” (Liona, Francija) aizsākās no draugu entuziasma un intereses par renesanses mūziku. Ansambļa mērķis ir atdzīvināt 16. gadsimta vijoļu konsorta tradīciju un bagātināt sava ansambļa skanējumu, iekļaujot tajā arī arfu un cilvēka balsi. Izmantojot eksperimentālu, uz sadarbību balstītu, pieeju, kas apvieno pētniecību un prasmi, ansamblis La Capriola ir iesaistījies arī maģistra darba izstrādē. Atklājot savu vēlmi iepazīt mazāk zināmus skaņdarbus un rekonstruējot to skanējumu, viņi uzstājas dažādos festivālos un koncertos Eiropā.

Senās mūzikas ansambļa La Capriola koncertprogramma Cappella Marciana koncentrējas uz muzikālo dzīvi Svētā Marka bazilikā Venēcijā 16. un 17. gadsimtā. Sākot ar Adrianu Villaertu un beidzot ar Klaudio Monteverdi, daudzi ievērojami mūziķi pēc kārtas ir ieņēmuši ērģelnieka un kora vadītāja amatus. Dažiem šis amats bija dzīves stāsts: Adrians Villaerts tam veltījis 35 gadus. Citiem tas bija tikai īslaicīgs dzīves periods. Tomēr visi no viņiem vairāk vai mazāk ir veicinājuši mūzikas dzīvi bazilikā.

Visi skaņdarbi no koncertptogrammas ir atskaņoti Sv.Marka bazilikā. Un kas ir interesanti – patiesībā bieži arī laicīgie madrigāli tika atskaņoti reliģisko ceremoniju laikā. Bieži vien ar amorozu raksturu, šīs kompozīcijas tika apspiestas no baznīcas varas iestādēm, kas “piespieda Sonadori spēlēt motetes un slavas dziesmas mūsu Kunga godam” nevis madrigālus, kas ir “vairāk jutekliski nekā dievbijīgi” (Baroncini Rodolfo, Contributo alla storia del violino, 1994). Renesanses laikā vijoļu konsorts bija bieži sastopama instrumentāls sastāvs – ļoti novērtēts un izplatīts Venēcijā un visā Itālijā. No 1550. gadiem itāļu vijoles pakāpeniski atrada savu vietu liturģiskajā mūzikā. Mūzika, kura kādreiz pamatā tika paredzēta sena dubultmēlīšu instrumenta piffaro atskaņojumam reliğiskajās ceremonijās, pamazām tika iekļauta arī vijolnieku repertuārā, kuru nozīmība drīz vien apsteidza dziedātājus (un jo sevišķi Sv.Marka bazilikā). 

Vai nu procesijā vai kā pastāvīga sastāvdaļa, vijoļu konsorta skanējuma krāsas piedalījās liturģiskajās svinībās, pavadīja ikdienas dievkalpojumus un uzsvēra apcerīgo atmosfēru, ko tas spēja radīt.

Ansamblis La Capriola:

Manons Papaserdžio (Manon Papasergio) – basa vijole, trīskāršā arfa

Dorīna Lepeltjē (Dorine Lepeltier-Kovacs) – tenora vijole, basa vijole

Šarlote Gerbica (Charlotte Gerbitz) – vijole, alts

Kamilla Friša (Camille Fritsch) – balss

 

12. septembris plkst. 19:00 Koncertzāle Collegium Musicum Riga

“Georgs Frīdrihs Tēlemanis un 12 fantāzijas flautai” Atskaņo: Marta Gawlas (traversflauta) /Polija/

Biļešu cenas: 10eur, skolēniem, studentiem un pensionāriem 20% atlaides, bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas

https://www.bilesuparadize.lv/en/event/142578

Georgs Frīdrihs Tēlemanis (1681-1767) ir noteikti viens no ievērojamākajiem 18. gadsimta vācu komponistiem, kurš atstājis ievērojamu mūzikas mantojumu nākamajām paaudzēm. Vieni no atskaņotākajiem Tēlemaņa opusiem noteikti ir solo fantāzijas dažādiem instrumentiem. Atsevišķas fantāzijas bieži tiek iekļautas dažādu koncertu repertuāros, taču pilni fantāziju krājumi tiek atskaņoti ārkārtīgi reti. Tēlemanis šādus fantāziju krājumus sarakstījis traversflautai, vijolei, violai da gamba un klavesīnam. 12 fantāzijas traversflautai bez basso continuo publicētas 1732-33 gadā Hamburgā, Vācijā un to oriģināla kopija glabājas Briselē. Solo fantāzijas ir viens no retajiem paraugiem baroka mūzikā, kas atklāj meistarīgi uzrakstītas fugas, franču uvertīras un pasakaljas solo instrumentiem.

12.septembra vakars būs unikāla iespēja dzirdēt visas 12 Tēlemaņa flautas fantāzijas vienkopus. Tās koncertzālē Collegium Musicum Riga atskaņos viena no mūsdienu perspektīvākajām traversflautistēm – Marta Gavlas /Marta Gawlas/ no Polijas, Katovices.

13.septembris plkst. 19:00 Koncertzāle Collegium Musicum Riga

Atskaņo: Senās mūzikas ansamblis “The Banshies” /Francija/

IEEJA BRĪVA

Pēc īru mitoloģijas vārds banshee nozīmē ragana un sūtnis no citas pasaules. Ansamblis radies kā drošā vide, kas ļauj brīvi eksperimentēt un meklēt jaunus ceļus. Ansamblis veidots brīvs no hiararhijas un vērsts uz labu komunikāciju. Ansamblis mācās un attīstās,  daloties savās kaislībās: savstarpējās dažādās kultūrās, muzikālajās gaumēs (piemēram, ķeltu mūzika, pētniecība, literatūra, māksla, utt). Ikvienam ansambļa dalībniekam ir liela pieredze kultūras jomā. Ikviena ansambļa programma ir balstīta uz stāstu, kas tiek izstāstīts koncerta laikā. Tiek veidots maršruts – mainot tradicionālus baroka laika skaņdarbus un tautas mūzikas melodijas ar literatūru un jaundarbiem, kas radīti speciāli ansamblim. Ansamblis The Banshies pašlaik aktīvi strādā pie ieraksta, sadarbojoties ar izdevējkompāniju Appassionato.

The Banshies koncerta programma ir veidota kā tradicionālās īru muzikas apvienojums ar instrumentālo mūziku, ko rakstījuši vai nu angļu komponisti, vai citu Eiropas valstu komponsiti, kuri dzīvojuši Anglijā. Koncertā būs iekļauti skaņdarbi no Matteis, Barsanti, Purcell, Handel un citu komponistu daiļrades.

Ansamblis The Banshies:

Jaore Talibarta (Yaore Talibart) – vijole

Roksana Rastegāra (Roxana Rastegar) -vijole 

Suzanna Volfa (Suzanne Wolff) – Čells

15.septembris plkst. 19:00 Koncertzāle Collegium Musicum Riga

“Querelle des Bouffons” Atskaņo: soprāns Ieva Sumeja un Baroka orķestris Collegium Musicum Riga

Biļešu cenas: 10eur, skolēniem, studentiem un pensionāriem 20% atlaides, bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas

https://www.bilesuparadize.lv/en/event/142582

Koncertā “Querelle des Bouffons” būs iespēja iepazīt interesantu posmu operas vēsturē – franču un itāļu operas stilu cīņu, kas aizsākās Parīzē 1750. gados. Šī strīda pamatā bija asas diskusijas par franču un itāļu operas priekšrocībām, kas izcēlās pēc Giovanni Battista Pergolesi intermezzo “La serva padrona” izrādes, kuru Parīzē uzveda itāļu trupas aktieri, saukti par buffoni. Šī uzstāšanās izraisīja asu reakciju Parīzes literārajā un muzikālajā sabiedrībā, radot kultūras konfliktu starp tradicionālā franču operas stila piekritējiem, ko pārstāv Jean-Baptiste Lully un Jean-Philippe Rameau, un mazliet vieglākās itāļu opera buffa atbalstītājiem.

Koncertā klasītājiem būs iespēja dzirdēt ārijas no spilgtākajiem franču un itāļu stila komponistiem, kā, piemēram, Jean-Philippe Rameau un Antonio Vivaldi, būs arī iespēja dzirdēt fragmentu no Pergolesi slavenā darba “La serva padrona”, kā arī āriju no francūža Jean-Jacques Rousseau operas, kurš izcēlās kā aktīvs itāļu stila aizstāvjis, slavējot tā dabiskumu un emocionālo dziļumu, tādējādi apšaubot pastāvošo franču operas tradīciju.

Ieva Sumeja (soprāns) kopš 2018. gada specializējas senās mūzikas interpretācijā. Viņa šogad ieguva maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA), kā arī ir mācījusies Vīnes Mūzikas un Mākslas privātuniversitātē pie Robertas Invernizzi un Luidži Kerubīni Florences mūzikas konservatorijā pie profesores Rominas Basso.

Ieva ir 2023. gada Lielās mūzikas balvas nominante kā gada jaunais mākslinieks. Viņa ir vairāku starptautisko meistarklašu dalībniece Latvijā, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Austrijā, Lietuvā pie tādiem senās mūzikas māksliniekiem kā Emma Krkby, Sophie Daneman, Peter Kooij u.c. Cieša sadarbība izveidojusies ar diriģentu Māri Kupču, kā arī baroka orķestriem Collegium Musicum Riga, Capella Concertante Vilnense, Corelli Baroque Orchestra un Capella Leopoldina. Kā solo māksliniece uzstājusies dažādos senās mūzikas projektos un starptautiskos festivālos Latvijā, Austrijā, Igaunijā un Lietuvā, tostarp minami – Senās mūzikas festivāls Vivat Curlandia!, Marco Scacchi u.c. Piedalījusies arī dažādos baroka operas projektos, kā, piemēram, Galateja Žana Batista Lullī operā “Akīds un Galateja”, Belinda Henrija Pērsela operā “Didona un Enejs”, Autonoe Antonio Sartorio operā “Orfejs”, La Renomee Mišela Rišara de Lalandes operā “Versaļas strūklakas”, Arcetro Džulio Kačini operā “Euridīče” (Lietuva), Grietiņa Johana Ādama Hillera operā “Mīla uz laukiem”. 

21. septembris 16:00 Koncertzāle Collegium Musicum Riga

“Muzikālās skices skices Frīdriha Lielā galmā”, Atskaņo: Aija Dimza (traversflauta), Elfrīda Švalbe (baroka čells), Mihails Pranovičs (klavesīns)

IEEJA BRĪVA

Koncerta programma būs aizraujošs ceļojums laikā – tajā satiksies divi 18. gadsimta lielmeistari mūzikā – Johans Joahims Kvancs (Johann Joachim Quantz, 1697-1773), kurš pasaules mūzikas vēsturē zināms ne vien kā izcils instrumentālās mūzikas komponists, bet arī flautas spēles metodikas autors, instrumentu būvnieks un inovators, kā arī – Prūsijas karalis Frederiks II (Friedrich II, 1712 – 1786), kurš ārkārtīgi mīlēja mūziku un ne vien bija talantīgs J.Kvanca audzēknis flautas spēlē, bet arī mantojumā atstājis virkni skaņdarbu gan flautai solo, gan dažādiem kamermūzikas sastāviem un flautas koncertus ar orķestri. 

27. septembris 19:00 Koncertzāle Collegium Musicum Riga

“Violončello da spalla”, Atskaņo: Tomoe Badiarova (violoncello da spalla) /Japāna, Nīderlande/

Biļešu cenas: 10eur, skolēniem, studentiem un pensionāriem 20% atlaides, bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas

https://www.bilesuparadize.lv/en/event/142583

Tomoe Badiarova – daudzpusīga japāņu vijolniece, kura izceļas kā soliste, kamermūziķe un orķestru koncertmeistare. Viņas repertuārā ir mūzika no agrīnā baroka skaņdarbiem līdz vēlajam romantismam. Viņa pārvalda baroka un romantisma laika vijoles, altu un čellu da spalla. Kā soliste ierakstījusi pasaulē reti atskaņoto J.S.Baha vijoļkoncertu BWV 1052R, kopā ar Brēmenes Baroka orķestri. Viņas vadītais ansamblis Les Esprits Animaux sasniedzis izcilu panākumu – uzvarējis visās četrās kategorijās Van Wassanear konkursā 2016. gadā.

Violoncello da spalla – reti sastopams baroka instruments, ko latviski varētu tulkot kā “pleca čellu”, jeb tas ir instruments, kas ir lielāks par altu, bet mazāks par čellu un tur līdzīgi kā vijoli, atbalstot pret plecu. Šim instrumentam komponistu partitūrās sastopami dažādi nosaukumi, kā piemēram violoncello piccolo jeb mazais čells. To visticamāk savos darbos arī bija paredzējis Johans Sebastians Bahs, izmantojot tieši mazā čella apzīmējumu. Instrumenta repertuārā ir dažādas svītas, serenādes, divertismenti un par marši.

28.septembris plkst. 20:00 Bolderājas ev.lut. baznīca 

IEEJA BRĪVA

“Sospiro Amoroso – itāļu mūzika 17. gadsimtā”, Atskaņo: Giorgia Sorichetti (soprāns) /Itālija/ un Laura La Vecchia (teorba) /Itālija/, Aija Dimza (traversflauta)

Koncerts “Sospiro Amoroso” būs aizraujošs ceļojums cilvēka dvēselē, sastopot visa veida emocijas, kas cilvēku tādejādi atklāj kā ārkārtīgi skaistu, bet tajā pašā laikā sarežģītu un neparedzamu Dieva radību. Koncertprogramma ļaus izdzīvot mīlestību, asaras, ciešanas un pateicību – gluži tāpat kā tas bija aktuāli arī mūsu senčiem.

Programma atklās dažādas lappuses no 17. gadsimta itāļu komponistu opusiem – no polifonijas līdz monodijas triumfam. Mūziķes būs iespējams dzirdēt kopā gan visas trīs, gan arī tikai Itāliju pārstāvošā duetā vai valdzinošā teorbas solo. Koncerta skanēs mūzika no G.Frescobaldi, Dž. Legrenci, D.Obici, B.Marini, Dž.Dž. Kapspergera un K. Monteverdi mūzika.

1.oktobris plkst. 20:00 Rīgas Sv.marijas Magdalēnas baznīca

IEEJA BRĪVA

“Jaunie koncerti. Bahs un Bosgrāfs”. Atskaņo: Ēriks Bosgrāfs (blokflautas) /Nīderlande/, baroka orķestris Collegium Musicum Riga

Ēriks Bosgrāfs un Baltijas vadošajam baroka orķestrim Collegium Musicum Riga ir draudzība vairāku gadu garumā, kas rezultējusies gan kopīgā Baha mūzikas kompaktdiskā, gan tajā, ka Bosgrāfs ir orķestra galvenais viesdiriģents. 

Koncerta programmā iekļauta vienmēr aktuālā vācu dižgara Johana Sebastiana Baha mūzika – Bosgrāfa aranžēti Baha koncerti un miniatūras, lai tās būtu atskaņojamas blokflautām kopā ar baroka orķestri. Koncerta diriģents un solists būs Ēriks Bosgrāfs, kurš ir atpazīstamību izpelnījies visā pasaulē, taču kā īpašu mīlestības apliecinājumu vienmēr pieņem uzaicinājumus koncertēt kopā ar Collegium Musicum Riga. Šīs sadarbības rezultātu jau vairākkārt piedzīvojuši ne tikai Latvijas klausītāji, bet arī Starptautiskā Šaffhauzenas Baha mūzikas klausītāji, Narvas operas festivāla apmeklētāji un arī Kēdaiņu senās mūzikas festivāla viesi. Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un Dejas festivāla noslēguma koncerts klausītājiem būs īpaša dāvana, jo tā būs vienīgā reize, kad šī programma šogad skanēs Rīgā un – bezmaksas koncertā pašā Vecrīgas sirdī!

FESTIVĀLA NOSLĒGUMA KONCERTS/ORATORIJAS ATSKAŅOJUMS

12.OKTOBRIS plkst. 20:00 Rīgas svētas Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca

Karla Heinriha Grauna/Gotharda Frīdriha Stendera oratorija “Jēzus nāve”

Atskaņo: Baroka orķestris Collegium Musicum Riga, Kamerkoris “Austrums” un solisti – Monta Martinsone, Anete Viļuma (soprāni) un Artis Muižnieks (baritons)

IEEJA BRĪVA

Oratorija “Jēzus nāve” ir viena no 18. gadsimtā visbiežāk atskaņotajām pasijām Vācijā. Oriģinālā libreta autors ir Karls Vilhelms Ramlers (Carl Wilhelm Ramler), taču 18. gadsimtā oriģināltekstu latviešu valodā sarakstījis Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders). Šī atskaņojuma rekonstrukciju veicis diriģents un pētnieks Māris Kupčs. Festivāla noslēgumā tieši Māra Kupča vadībā izskanēs oratorija, ko atskaņos Baltijas vadošais, profesionālais baroka orķestris Collegium Musicum Riga, solisti Monta Martinsone (soprāns), Anete Viļuma (soprāns) un Artis Muižnieks (baritons) un Kamerkoris “Austrums” (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts).

Oratorijas teksts nav pilns Kristus ciešanu pārstāsts un tajā netiek citēti Bībeles teksti, taču tas ir kā emocionāls vēstījums un skats uz šo pasiju.

Informāciju sagatavoja

Aija Dimza

Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla galvenā producente

+371 22477541